Mantojuma tiesības – svarīgākais, kas par tām jāzina

Kas ir mantojuma tiesības?

Būtībā mantojuma tiesības sevī ietver visu nepieciešamo informāciju un likuma pantus par to, kā pēc cilvēka nāves tiek sadalīts viņa atstātais mantojums. Tās visas vienuviet apkopo Latvijas Republikas Civillikums Mantojuma tiesības. Tajās ir šādas nodaļas:

1. nodaļa – Vispārīgi noteikumi;
2. nodaļa – Likumiskā mantošana;
3. nodaļa – Testamentārā mantošana;
4. nodaļa – Līgumiskā mantošana;
5. nodaļa – Mantojuma atklāšanās, apsardzība un mantojuma prasība;
6. nodaļa – Mantojuma pieņemšana un iegūšana;
7. nodaļa – Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana;
8. nodaļa – Mantojuma tiesības izbeigšanās un zaudēšana.

Iepazīties ar katru no mantojuma tiesību nodaļām, apakšnodaļām un pantiem bez maksas vari vietnē Likumi.lv.

Kādā veidā Latvijā iespējams mantot mantu?

Latvijā mantu var mantot trīs dažādos veidos.

• Likumiskā ceļā, ievērojot likumus, kas atrunāti nupat pieminētajās mantojuma tiesībās;
• Ar testamentu, mantojuma atstājējam tajā izsakot savu pēdējo gribu;
• Ar mantojuma līgumu. Aplūkosim, kā praksē darbojas katrs no šiem veidiem!

1. opcija: likumiskais ceļš, vadoties pēc Civillikuma

Mantojuma tiesības likumiskā mantošana tiek īstenota gadījumos, kad aizgājējs nav atstājis nedz mantojuma līgumu, nedz testamentu, vai arī tie nav spēkā. Lai attiecīgajās situācijās mantojumu sadalītu, talkā tiek ņemtas Civillikumā ietvertās mantojuma tiesības, kurā noteikti gan personas mantinieki, gan veidi, kā mantojums tiek sadalīts. Civillikuma 391. pants nosaka, ka pēc likuma aicina mantot laulātos, radiniekus un adoptētos.

2. opcija: testaments

Ja cilvēks pats vēlas noteikt, kas ar viņam piederošo īpašumu, naudu un citām lietām notiks pēc nāves, optimāla izvēle ir testamenta sastādīšana. Ar testamenta palīdzību mantu iespējams atstāt arī cilvēkiem, ar kuriem Tevi nesaista nedz laulība, nedz radniecība vai adopcija. Mantojuma tiesības nosaka, ka pastāv divu veidu testamentu formas:

• Privātais testaments – kā jau priekšā pasaka šī testamenta nosaukums, cilvēks to sagatavo pats, norādot savu pēdējo gribu. Pēc tam persona testamentu var glabāt gan pie sevis, gan, piemēram, atdot mantiniekam. Taču, ja testaments sagatavots tikai vienā eksemplārā privāti, pastāv zināmi riski – tas var tikt nozaudēts, sabojāts, un mēdz būt arī gadījumi, kad sev nelabvēlīgu testamentu kāds no potenciālajiem mantiniekiem atrod un paslēpj vai iznīcina. Būtiska nianse, kas jāņem vērā – privātajam testamentam jābūt rakstītam ar roku (uz datora sarakstīts un izdrukāts testaments nederēs);
   
• Publiskais testaments – šo testamentu cilvēks noformē, dodoties pie notāra, un tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, notārs pārzina mantojuma tiesības un to, kā pareizi noformēt un sastādīt testamentu. Otrkārt, notariāli apstiprinātu testamentu reģistrē Publisko testamentu reģistrā. Līdz ar to testaments nekur nevar nozust, un veikt mantojuma sadalīšanas procesu būs vienkāršāk – mantiniekiem atliks doties pie notāra, kuram jau būs pieejama visa nepieciešamā informācija.

Testamentu var gan grozīt, gan rakstīt no jauna, cik reizes cilvēks vien vēlas. Dodoties sastādīt testamentu pie notāra, līdzi, protams, jāņem kāds no personu apliecinošiem dokumentiem – vai nu pase, vai ID karte. To, kādi īpašumi pieder testatoram, notārs redzēs elektroniskajā datu bāzē, bet, ja cilvēkam pieder arī citi īpašumi, līdzi jāņem dokumenti, kas apliecina šo piederību. Īpašumā var būt, piemēram, ieguldījumi dažādās finansēšanas platformās, kriptovalūtas, u. c.

Notāram jāiesniedz arī informācija par personām, kuras saņems mantojumu. Par radiniekiem, kuri dzīvo Latvijā, personas dati būs pieejami reģistrā, bet par citiem mantiniekiem ir jāiesniedz informācija, kas palīdzēs šos cilvēkus identificēt un atrast. Līdz ar to ar vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vien nepietiks.

Starp citu, testamentu ir noderīgi sastādīt arī tādos gadījumos, kad cilvēks sev piederošos īpašumus vēlas atstāt tikai likumiskajiem mantiniekiem, kuri šā vai tā tiktu pie aizgājēja mantas. Kāpēc? Jo tādējādi, piemēram, tiek samazināts nodevu maksājumu apmērs. Piemēram, zemesgrāmatas nodeva mantojot sastāda 0,5%, bet, ja ir uzrakstīts testaments, tā ir 0,125%.

3. opcija: mantojuma līgums

Izmantojot mantojuma līgumu, persona, līdzīgi kā testamenta gadījumā, var atstāt mantojumu konkrētai personai, un tas arī stājas spēkā pēc cilvēka aiziešanas mūžībā. Tomēr jārēķinās ar kādu būtisku atšķirību, proti, mantojuma līgumu atcelt vienpersoniski nav iespējams – to var izdarīt tikai abas personas kopā. Jāņem vērā, ka mantojuma līgumu arī ieraksta zemesgrāmatā. Mantojuma līgumā var iekļaut dažādus papildu nosacījumus, piemēram, ka dzīvokli, māju vai citu īpašumu mantojuma atstājējam dzīvam esot, nedrīkst nedz dāvināt, nedz pārdot.

Cik ilgā laikā jāpiesakās uz mantojumu?

Foto: Freepik.com / freepik

Mantojuma tiesības termiņš ir viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar attiecīgo tēmu. To, cik ilgā laikā jāpiesakās uz mantojumu, nosaka Civillikumā ietvertās mantojuma tiesības (precīzāk – 693. un 694. pants). Mantiniekiem sava griba saņemt mantojumu ir jāizsaka notāra izsludinātā termiņa laikā, bet, ja tāds nav bijis noteikts – viena gada laikā. Attiecīgos termiņus skaita no mantojuma atklāšanās dienas (ar nosacījumu, ka mantojums ir mantinieka faktiskā valdījumā). Pretējā gadījumā termiņš tiek skaitīts no ziņu saņemšanas brīža par to, ka mantojums ir atklājies. Mantojums atklājas brīdī, kad mantojuma atstājējs ir miris, vai arī uzsludināts par mirušu ar tiesas lēmumu.

Kas notiek, ja ir nokavēts mantojuma termiņš? Šādā gadījumā ir jāpievērš uzmanība kādai būtiskai niansei, proti, vai mantojums atrodas mantot aicinātā faktiskā valdījumā (vai arī šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk). Šādā gadījumā, nedodot noteiktu atsauksmi par mantojuma pieņemšanu līdz augstāk norādīto termiņu notecējumam, tiek atzīts, ka mantojumu viņš ir pieņēmis. Savukārt, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā neatrodas mantojums, nolikto termiņu palaiž garām un noteikti neizsaka savu gribu, tiek atzīts, ka mantojums ir atraidīts.

Kāda ir mantojuma pieteikšanas kārtība?

Lai saņemtu mantojumu, ir jāievēro precīza mantojuma pieteikšanas kārtība. Kad mantojuma atstājējs miris, mantiniekiem ir nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra un iesniegt mantošanas iesniegumu. Būtisks aspekts – tas jādara pie notāra, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur mirušajam cilvēkam bija pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Ja nav zināms, kur tā atradusies, vērā jāņem mantojamās mantas vai tās galvenās daļas lokācija.

Dodoties pie notāra, līdzi jāņem:

• pase vai personas apliecība jeb ID karte;
• radniecību pierādoši dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības);
• aizgājēja miršanas apliecība;
• mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja tiek mantots kas cits, neskaitot nekustamo īpašumu.

Lieliski noderēs arī ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgo dokumentu Tev tomēr nav, to sagādāšanu vari uzticēt zvērinātam notāram, kuram ir gan attiecīgās zināšanas, gan piekļuve dažādiem valsts reģistriem.

Kas ir mantojuma apliecība?

Notariāli apstiprināta mantojuma apliecība ir apliecinājums, ar kura palīdzību mantojuma saņēmējs var vērsties dažādās iestādēs, piemēram, bankā, pastā, Zemes dienestā un citviet, pierādot, ka viņš ir mantinieks. Tas atvieglo mantojuma saņemšanu, jo visus dokumentus nevajadzēs uzrādīt no jauna.

Vai Latvijā tiek piemērots mantojuma nodoklis?

Foto: Freepik.com / pvproductions

Nē, mantojuma nodoklis Latvijā netiek piemērots, taču jārēķinās, ka mantojums var nākt komplektā ar dažādiem papildu izdevumiem, piemēram, zemesgrāmatas nodevu. Būtiski, ka mantojuma tiesības bērniem un ikvienam citam mantiniekam paredz ne tikai īpašumu, bet arī saistību mantošanu. Nereti iespējams dzirdēt par situācijām, kad saistību apmērs ir ievērojami lielāks nekā iegūtie labumi, turklāt kreditori var pieteikties garākā laika posmā. Šobrīd gan tiek īstenota ievērojama mantojuma tiesību reforma, grozot trīs dažādus likumus, un viens no galvenajiem mērķiem ir mantinieku atbildības pret mantojuma atstājēja kreditoriem ierobežošana.

Mantojuma tiesības Tev vairs nav svešs temats, kā arī tagad zini, kur meklēt papildu informāciju, ja par šo aspektu radušies kādi jautājumi. Bet varbūt Tev aktuāla tēma ir arī pensionēšanās? Visu par to uzzināsi mūsu sagatavotajā bloga rakstā Pensijas vecums: svarīgākais par pensionēšanos!