Pensijas vecums: svarīgākais par pensionēšanos

Kāds ir pensijas vecums Latvijā?

Pensionēšanās vecums Latvijā kopš 2014. gada ik gadu pieaug par 3 mēnešiem. Ja 2014. gada 1. janvārī pensijas vecums bija 62 gadi un 3 mēneši, tad šobrīd (no 2023. gada 1. janvāra) tas ir sasniedzis 64 gadus un 6 mēnešus. No nākamā, 2024. gada 1. janvāra pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 64 gadiem un 9 mēnešiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – līdz apaļiem 65 gadiem.

Loģisks ir jautājums, kāpēc tiek veikta pensionēšanās vecuma celšana. To, galvenokārt, veicina iedzīvotāju novecošanās, kas rezultējas lielākos valsts izdevumos. Lai valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi mazinātu, pensionēšanās vecumu neizbēgami jāceļ. Starp citu, regulāri tiek celts arī vajadzīgais apdrošināšanas stāžs, lai vecuma pensija būtu pieejama. 2014. gada 1. janvārī tas tika palielināts no 10 uz 15 gadiem, bet kopš 2025. gada 1. janvāra vecuma pensija būs pieejama, ja stāžs sasniegs vismaz 20 gadus.

Kāds ir minimālais vecuma pensijas apmērs Latvijā?

No 2021. gada 1. janvāra minimālās vecuma pensijas apmēru rēķina, aprēķina bāzei (136 eiro vai 163 eiro – personām, kurām ir invaliditāte no bērnības) piemērojot koeficientu 1,1. Vēl par katru gadu, kas pārsniedz vajadzīgo apdrošināšanas stāžu (kas, kā jau minējām, šobrīd ir 15 gadi), pensijas apmērs tiek palielināts par 2 procentiem no aprēķina bāzes.

Minimālais vecuma pensijas apmērs tiek noteikts dienā, kad pensiju piešķir vai pārrēķina, vai pārskatot minimālās pensijas aprēķina bāzi. Līdz ar to, piemēram, vispārīgā gadījumā cilvēkam ar 15 gadu apdrošināšanas stāžu minimālā pensija ir 172,70 eiro, bet personai ar invaliditāti no bērnības – 206,80 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir 30 gadi, minimālās pensijas apmērs ir attiecīgi 219,80 eiro vai 263,20 eiro, savukārt ar 50 gadu apdrošināšanas stāžu – 282,60 eiro vai 338,40 eiro.

Kā atšķiras pensiju līmeņi?

Foto: Pexels.com / Panos and Marenia Stavrinos

Latvijā kopš 2001. gada jūlija ir 3 līmeņu pensiju sistēma. Attiecīgie līmeņi iedalās šādi:

• 1. līmenis – valsts obligātā nefondēto pensiju shēma;
• 2. līmenis – valsts fondēto pensiju shēma;
• 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Kā jau iespējams noprast pēc nosaukuma, 1. līmenis ikvienam no mums, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir obligāts. Attiecīgās iemaksas šobrīd tiek izmantotas, lai samaksātu pensijas esošajiem pensionāriem.

2. pensiju līmenis ir obligāts tiem, kuri ir dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, taču šim līmenim var pieteikties arī brīvprātīgi. 2. pensiju līmeņa uzkrājums jau ir elastīgāks, jo pati persona var izvēlēties gan līdzekļu pārvaldītāju, gan sev piemērotāko uzkrājumu plānu. Attiecīgie līdzekļi tiek ieguldīti gan banku depozītos, gan obligācijās, akcijās un citos vērtspapīros.

Gan 1., gan 2. pensiju līmenim tiek novirzīta daļa no cilvēka ienākumiem, un šobrīd tie ir 20%. Kopš 2016. gada 1. līmenim novirza 14%, savukārt 2 līmenim – 6% no ienākumiem. Tātad to, cik daudz naudas ir uzkrāts, ietekmē gan Tavas algas apmērs, gan pašnodarbinātā ienākumi, dalības laiks un iemaksu apjoms, kā arī izvēlētais plāns un līdzekļu pārvaldītājs.

3. pensiju līmenis ir pilnībā brīvprātīgs, un tajā naudu pats vai ar darba devēja starpniecību vari ieskaitīt privātos pensiju fondos. Šim pensiju līmenim ir dažas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, šo pensijas daļu iespējams saņemt, vēl pirms sasniegts pensijas vecums (jau no 55 gadu vecuma). Otrkārt, ja iemaksas veic Tu pats, vari atgūt daļu no samaksātā ienākuma nodokļa. Treškārt, tādējādi Tu vari parūpēties par lielākiem ienākumiem vecumdienās, it īpaši, ja šim procesam pieesi rūpīgi un atbildīgi un izvēlēsies Tev piemērotāko ieguldījumu plānu. Vēl jāpiebilst, ka 2. un 3. pensiju līmenī uzkrātā nauda ir paredzēta tikai Tavai pensijai, atšķirība no 1. pensiju līmeņa.

Kas ir pensiju indeksācija?

Pensiju indeksācija tiek veikta, lai samazinātu inflācijas ietekmi uz pensijām. To, kā tiek veikta indeksācija, nosaka likums Par valsts pensijām. Proti, reizi gadā, 1. oktobrī pensijām vai to daļām tiek pielāgots konkrēts koeficients, ņemot vērā gan daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, gan faktisko patēriņa cenu indeksu. Rezultātā cilvēkiem, kuriem ir mazākas pensijas, tās tiek indeksētas pilnā apmērā, bet lielākām pensijām indeksācija tiek veikta daļai no pensijas.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi – pensijas neatkarīgi no to apjoma indeksē Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētām personām, kā arī cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti. No 2018. gada lielāku indeksu nosaka arī pensijām, kas ir ar attiecīgi lielāku apdrošināšanas stāžu. To, kāda ir mana pensija pēc indeksācijas, ikviens var noskaidrot gan vietnē www.latvija.lv, gan kādā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļām. Pensiju indeksāciju veic VSAA, un tā tiek īstenota automātiski.

2023. gadā indeksācijai tiek izmantots koeficients 1,064, savukārt indeksējamā summa būs 609 eiro. Šogad indeksu veidoja citādi nekā iepriekšējos gados, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu, jo augstās inflācijas dēļ apdrošināšanas iemaksu algu summas pieaugums pagājušajā gadā bija negatīvs, tāpēc to aprēķinā neietvēra.

Kādos gadījumos ir pieejama priekšlaicīga pensija?

Jau minējām, kāds ir pensijas vecums Latvijā, taču pensiju var pieprasīt arī ātrāk jeb priekšlaicīgi. Priekšlaicīga pensija pieejama cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadus ilgs, un šādu iespēju var izmantot divus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Izvēloties šādu opciju, jāņem vērā daži nosacījumi.

Pirmkārt, līdz brīdim, kad tiek sasniegts pensionēšanās vecums, izmaksā pusi jeb 50% no piešķirtās pensijas. Otrkārt, ja cilvēks strādā, priekšlaicīgi piešķirto pensiju neizmaksā. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas toties varēsi saņemt gan pensiju pilnā apmērā, gan strādāt. Treškārt, vecuma pensiju priekšlaicīgi piešķir uz mūžu, tāpēc, sasniedzot pensionēšanās vecumu, to par jaunu nepiešķirs. Ceturtkārt, pēc priekšlaicīgi piešķirtas pensijas ierobežota ir citu pakalpojumu (invaliditātes pensija, bezdarbnieka pabalsts) iegūšana, un arī apdrošināšanas atlīdzība, ja tādu piešķir, šādā gadījumā tiek samazināta.

Ir vēl virkne personu, kuras var pieprasīt vecuma pensiju pirms noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemēram, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki (5 gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadus ilgs), politiski represētas personas (5 gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadus ilgs), un daudzi citi.

Kā uzzināt, cik liela ir mana pensija?

Lai saprastu, cik liela varētu būt Tava pensija, Tev jāzina šāda informācija:

• Pensijas uzkrājums jeb uzkrātais pensijas kapitāls no 1996. gada 1. janvārim līdz mēnesim, kurā pensija tiks piešķirta;
• Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. gadam līdz 1999. gadam ieskaitot;
• Apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim;
• Laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānots izmaksāt vecuma pensiju.

Ja šī informācija zināma, atliek vien pielietot šādu formulu: P=K/G. Attiecīgi P ir pensija (12. daļa no tās ir mēneša pensijas apjoms), K – uzkrātais pensijas kapitāls, bet G – laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānots izmaksāt vecuma pensiju.

Nedaudz sarežģītāka formula jāizmanto tiem cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir arī laika posmā līdz 1996. gadam. Tā izskatās šādi: P=(Ks +K)/G. Ar Ks apzīmē pensijas sākuma kapitālu, un tā aprēķināšanai pielieto šādu formulu: Ks=Vi x As x 0.2. As ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam ieskaitot, bet Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga periodā no 1996. gadam līdz 1999. gadam.

Banknote aizdevums senioriem – iespēja īstenot ieceres un vajadzības

Foto: Pexels.com / Tristan Le

Arī tad, ja pensijas vecums sasniegts, tas ne vienmēr nozīmē rožainas vecumdienas un visiem tēriņiem vajadzīgo naudas summu. Vidējā pensija Latvijā pagājušā gada novembrī, jau pēc indeksācijas, sasniedza 527 eiro slieksni. un ļoti daudziem pensionāriem pensija ir vēl ievērojami zemāka. Kā rīkoties, ja parādījušies neatliekami tēriņi, vai arī vēlies īstenot kādu sen lolotu sapni, taču ar esošajiem ienākumiem nepietiek?

Šādam mērķim esam izveidojuši aizdevumu senioriem, ar kura palīdzību vari aizņemties no 100 līdz pat 10000 eiro, atmaksas termiņu izvēloties 3-60 mēnešu amplitūdā. Attiecīgais finanšu pakalpojums pieejams ikvienam cilvēkam vecumā no 64 līdz 85 gadiem neatkarīgi no tā, vai turpini strādāt. Tiesa, aizņemies vien tad, ja esi pilnībā pārliecināts, ka spēsi izpildīt maksājumus tiem paredzētajos termiņos un pilnā apmērā.

Savukārt, ja vēlies papildināt savu maciņu, pārdodot kādu Tev vairs nevajadzīgu lietu, dodies uz sadaļu www.pardod.banknote.lv, kur varēsi aizpildīt anketu, 1-2 darba dienu laikā saņemt piedāvājumu, atsūtīt preci bez maksas un saņemt naudu savā bankas kontā!

Banknote plašajā pakalpojumu klāstā atradīsi sev nepieciešamo finanšu pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai pensijas vecums jau sasniegts, vai arī tikai nesen esi uzsācis savas darba gaitas. Pie mums pieejams gan pieminētais aizdevums senioriem, gan patēriņa un auto kredīts, aizdevums mājokļa remontam, kā arī citas iespējas – ielūkojies sadaļā Pakalpojumi!