Termins inflācija pēdējā laikā dzirdams teju ik uz soļa – ziņu raidījumos televīzijā, radio pārraidēs, interneta plašumos, avīzēs un sarunās ar draugiem un radiem. Tomēr, ja ne līdz galam saproti, kas ir inflācija un kāpēc tā rodas, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un uzzini svarīgāko par šo procesu!
Kas ir inflācija?
Inflācija ir vispārējs preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Līdz ar to krītas arī naudas vērtība, tāpēc tam, ko par 100 eiro varēji iegādāties pirms gada, šobrīd vairs naudas nepietiks. Rezultātā cilvēku pirktspēja samazinās, bet uzņēmumu izmaksas – palielinās. Inflācija veicina cilvēkus un uzņēmumus naudu tērēt šajā brīdī, nevis to krāt.
Ja par to, kas ir inflācija, zinām vien virspusēji, varētu šķist, ka inflācijai ir tikai mīnusi, tomēr tā nav. Mērena inflācija palīdz izvairīties no deflācijas, kas tautsaimniecībai nodara ievērojami lielāku kaitējumu, par ko pastāstīsim raksta turpinājumā. Latvijā, tāpat kā pārējās eirozonas valstīs, Eiropas Centrālā banka (ECB) cenšas inflācijas līmeni noturēt divu procentu robežās.
Kāpēc inflācija rodas?
Izšķir divus inflācijas veidus, un katram no tiem ir savi cēloņi.
Pieprasījuma inflācija
Naudas daudzums, kas paredzēts tēriņiem, pieaug straujāk nekā pakalpojumu un preču piedāvājums. Šis inflācijas veids ir raksturīgs situācijās, kad auguši cilvēku ienākumi vai arī kreditēšanās noteikumi kļuvuši izdevīgāki, kā arī tad, ja centrālā banka emitē papildu līdzekļus vai valstī pieaug ārzemnieku tēriņi.
Piedāvājuma jeb izmaksu inflācija
Ražošanas izmaksas pieaug, kā rezultātā samazinās preču piedāvājums. Ražošanas izmaksu sadārdzināšanos var radīt darba algu palielināšanās, materiālu un izejvielu cenu kāpums, nodokļu celšana un streiki.
Kas ir deflācija?
Foto: Unsplash.com / Sara Kurfeß
Inflācija un deflācija ir diametrāli pretēji procesi, taču ne mazāk svarīgi, kā zināt, kas ir inflācija, ir deflācijas iepazīšana. Deflācija nozīmē, ka cenu līmenis kļūst zemāks, kā rezultātā naudas pirktspēja paliek lielāka. Izklausās lieliski, vai ne? Tomēr deflācijai ir ļoti nopietnas ēnas puses.
Cilvēki, gaidot arvien lielāku cenu kritumu, naudu sāk taupīt, kā rezultātā samazinās pieprasījums pēc precēm, līdz ar to ražotāji piedzīvo zaudējumus. Tam seko izmaksu samazināšana, darbinieku atlaišana, ienākumu kritums, un arī pieprasījums pēc precēm turpina kristies. Deflācija mēdz ievilkties uz ilgu laiku, un no tās izkļūt mēdz būt ļoti sarežģīti.
Esam noskaidrojuši gan to, kas ir inflācija, gan to, kāpēc tā ir nepieciešama un kādēļ to vajag kontrolēt. Šobrīd inflācijas līmenis ir ļoti augsts, 2023. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, sasniedzot 20,3%. Tas nozīmē, ka dažiem tēriņiem naudas var arī nepietikt, un šādos brīžos Tev var noderēt Banknote patēriņa vai lombarda aizdevums. Taču atceries, ka pirms tam rūpīgi jāizvērtē sava finanšu situācija!
